DVF arhīvs

← Ēku stāsti Straumēni (Catthorpe Manor, LE17 6DF) · 1. izpētes sējums Melnraksts — stāsta teksts vēl tiek pārbaudīts

Straumēnu Pulksteņmāja (Clock House)

No 19. gadsimta muižas vārtnieka mājas pie mūra dārza līdz Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centram un arhīvam

Šis interaktīvais pārskats apvieno abu Straumēnu jubilejas grāmatu („Straumēnu 10 gadi”, 1987, un „Straumēni Anglijā 25 gados”, 2000) liecības ar Lesteršīras Vēsturiskās vides reģistra (Leicestershire & Rutland HER), Latvijas Nacionālā arhīva virtuālās izstādes „Latvieši Lielbritānijā” un Latvijas preses pirmavotiem. Katrs grāmatas citāts ved tieši uz attiecīgo lappusi un rindkopu digitālajā lasītavā.

1. Topogrāfija un divi Katorpes pulksteņa torņi

Katorpes aizsargājamā apbūves zona (Catthorpe Conservation Area)

Mazajā Katorpes ciemā (2021. g. tautas skaitīšanā — 156 iedzīvotāji; 1801. gadā — 159 iedzīvotāji 32 apdzīvotās mājās, 25 gadi, 107. lpp.) atrodas divas atšķirīgas vēsturiskas ēkas ar pulksteņa torņiem: Straumēnu Pulksteņmāja muižas parkā un 1882. gadā celtās Manor Farm paraugfermas ūdens un pulksteņa tornis ciema centrā (~770 m uz rietumiem). Interneta meklētājos un aprakstos šie divi torņi bieži tiek sajaukti — pārslēdziet kartes mērogu (Straumēnu ēku tuvplāns vai Katorpes ciema kopskats) un uzklikšķiniet uz objektiem, lai salīdzinātu to novietojumu un vēsturi.

Straumēnu muižas (Catthorpe Manor) ēku topogrāfiskais plāns no OpenStreetMap 1979. g. apkopjamo mītne Mūra dārzs (MLE21905) Siltumnīca 14 ģimeņu mājiņas (1983)
1 Pulksteņmāja (LDCA) 2 Lielā māja (1925) 3 Staļļi · Zviedru zāle 4 Manor Farm tornis (1882, kopskatā)

Bāzes karte: © OpenStreetMap līdzstrādnieki (ODbL) un Leicestershire HER koordinātes: Pulksteņmājas tornis 52.3984° N, 1.1822° W, Lielā māja SP 55856 78144, mūra dārzs SP 55789 78157, staļļi SP 55775 78094, Manor Farm SP 55086 78158.

① Straumēnu Pulksteņmāja (Catthorpe Manor Clock House)

Atrodas Straumēnu muižas parkā uz rietumiem no galvenās kungu mājas, pie 19. gadsimta ķieģeļu mūra dārza (Walled Garden, MLE21905; SP 55789 78157). 2000. gada grāmatā (112. lpp.) dēvēta par „senāko muižas vārtnieka māju ar pulksteņa torni”. 1979. gadā ar to savienoja jaunās apkopjamo mītnes apkuri un nolēma uz atbrīvotajām telpām pārvietot DVF bibliogrāfisko bibliotēku; kopš 1986./1988. gada šeit darbojas Latviešu kultūras krātuve — tagadējais Latviešu dokumentācijas centrs un arhīvs (LDCA) Ineses Auziņas-Smitas vadībā.

„Tālāk pa celiņu uz rietumiem atrodas senākā muižas vārtnieka māja ar pulksteņa torni. Tajā tagad iekārtota latviešu kultūras krātuves bibliotēka Ineses Auziņas-Smitas pārziņā.”„Straumēni Anglijā 25 gados” (2000), 112. lpp. — atvērt lasītavā →

Kritērijs ① Straumēnu Pulksteņmāja (Clock House) ④ Paraugfermas pulksteņa tornis (Manor Farm / Model Farm)
Atrašanās vieta Catthorpe Manor (Straumēni), Lilbourne Lane, muižas parkā uz rietumiem no Lielās mājas pie mūra dārza Manor Farm, Main Street austrumu gals, Katorpes ciema centrs (~770 m uz rietumiem no Straumēnu Lielās mājas)
Mantojuma reģistrs (HER) Muižas komplekss: MLE21904 (muiža), MLE21905 (mūra dārzs rietumos) un MLE21906 (staļļi dienvidrietumos, fiksēti 1886. g. Ordnance Survey kartē) MLE21806 (Manor Farm / Model Farm) un Katorpes aizsargājamā apbūves zona (Catthorpe Conservation Area)
Celtniecības laiks 19. gadsimts (blakus esošais staļļu komplekss MLE21906 datēts ap 1820. g., mūra dārzs MLE21905 fiksēts 1886. g. OS 1:2500 kartē; vecāka par 1925. g. Lielo māju) 1882. gads (Viktorijas laikmeta paraugfermas projekts; pulksteņa un ūdens tornis restaurēts 2022. gadā par £50 000)
Sākotnējā funkcija Senākā muižas vārtnieka māja ar pulksteņa torni pie mūra dārza (25 gadi, 112. lpp.) Pašpietiekamas paraugfermas ūdens tornis ar pulksteni, laternu, zvanu un vējrādi, pienotavu un miniatūru dzelzceļu (MLE21806)
Mūsdienu īpašnieks un loma Daugavas Vanagu fonds (kopš 1975. g.) — Latviešu dokumentācijas centrs un arhīvs (LDCA) Grindalu ģimene (Michael & Susan Grindal, 200 akru saimniecība kopš 1974. g.) — Manor Farm Shop veikals un tējnīca (25 gadi, 111. lpp.)

2. Arhitektūra un arhīva fotogrāfijas

2000. gada ziemas krāsu foto ar atzīmēm un 1987. gada grāmatas attēli

Kamēr agrākā Katorpes muižas ēka gāja bojā ugunsgrēkā un 1925. gadā tika uzbūvēta no jauna Džordžu (Georgian) laikmeta stilā (25 gadi, 107. lpp., 111. lpp.), dārzā uz rietumiem stāvošā Pulksteņmāja saglabājusi 19. gadsimta sarkanā māla ķieģeļa apjomu ar trīsstāvu pulksteņa torni. Uzklikšķiniet uz numurētajām atzīmēm 2000. gada grāmatas ziemas fotogrāfijā vai pogām, lai apskatītu ēkas daļas.

Kultūras krātuve ziemā — Straumēnu Pulksteņmāja ar numurētām arhitektūras atzīmēm

Fotogrāfija: „Kultūras krātuve ziemā” („Straumēni Anglijā 25 gados”, 2000, 15. krāsu ielikums).

① Četrslīpju jumts un zobveida (dentil) josla zem dzegas

Kvadrātveida torni sedz lēzens četrslīpju piramidāls jumts. Tieši zem jumta dzegas visapkārt tornim redzama sīku vertikālu iedobumu jeb zobveida (dentil) josla, kas skaidri izceļas gan 1987. gada, gan 2000. gada fotogrāfijās.

Jaunceltne ar pulksteņa māju (digitāli krāsota versija) Jaunceltne ar pulksteņa māju (1987. g. melnbaltais oriģināls)
Melnbaltais oriģināls Krāsots
„Jaunceltne ar pulksteņa māju” (10 gadi 35. lpp.)
Priekšplānā — 1979.–1980. gadā uzceltā vienstāva kopjamo iemītnieku mītne ar vīteņaugu arkām, aiz tās — Pulksteņmājas stāvais divslīpju jumts un pulksteņa tornis.
Dārzs ar pulksteņa māju aizmugurē (digitāli krāsota versija) Dārzs ar pulksteņa māju aizmugurē (1987. g. melnbaltais oriģināls)
Melnbaltais oriģināls Krāsots
„Dārzs ar pulksteņa māju aizmugurē” (10 gadi 36. lpp.)
Skats no greznuma dārza puses (2000. g. grāmatā minēts dārznieces Mildas Čimalas pārziņā, 25 gadi, 112. lpp.): pa labi redzams ķieģeļu dārza mūris un siltumnīca, pa kreisi — Pulksteņmāja.
Kultūras krātuve ziemā (2000. gada grāmatas 15. krāsu ielikums)
„Kultūras krātuve ziemā” (25 gadi 15. krāsu ielikums)
Oriģināls krāsu foto no 2000. gada izdevuma: ziemas skatā bez vīteņaugu lapotnes uz divstāvu korpusa sānu sienas redzams dekoratīvais tumšo ķieģeļu rombs un piebūvētā vienstāva korpusa jumts.
Medicīniskie darbinieki pie jaunās vannas: A. Sīle, R. Ceske, J. Veiss, J. Ceske
„Medicīniskie darbinieki pie jaunās vannas” (25 gadi 48. lpp.)
Anita Sīle, Rasma Ceske, J. Veiss un Jānis Ceske 1979. gadā būvētajā vienstāva apkopjamo mītnē pie Pulksteņmājas, pēc kuras izbūves atbrīvotajās Pulksteņmājas telpās nolēma izvietot DVF bibliogrāfisko bibliotēku (48. lpp.).

3. Pilnā hronoloģija: no Katorpes muižas līdz UNESCO mantojumam

11 vēstures pieturas ar tiešiem citātiem no 1987. un 2000. gada grāmatām un arhīva avotiem
  1. 1630–1863

    Katorpes muižas priekšvēsture: Kalkoti, Kaldekoti un Terneri

    25 gadi · 107. lpp.

    1630. gadā Katorpes muižas īpašumu nopirka Tomass Kalkots (Thomas Calcot) un Tomass Kerbijs (Thomas Kerbey); 18. gadsimtā to apsaimniekoja Kaldekotu dzimta (25 gadi, 107. lpp.). 1801. gadā par muižas lordu atzīmēts Džakobs Terners (Jacob Turner) Katorpes aulā (Catthorpe Towers), bet ap 1830. gadu muiža un ciems piederēja Ābramam Terneram (Abraham Turner), kura dzīvesvietas galvenā ēka Manor Hall (veca ķieģeļu celtne) tika remontēta 1820. gadā (107. lpp.). Lesteršīras mantojuma reģistrā (MLE21906) ar ~1820. gadu datēts arī muižas staļļu bloks dienvidrietumos. 1863. gadā ciems piederēja Džonam Volteram Morisam (John Walter Morris), un Katorpes aulā dzīvoja kapteinis Fredriks Džordžs Sitvels (107. lpp.).

    „1801. gadā par muižas lordu atzīmēts Džakobs Terners (Jacob Turner), kuŗa dzimta Katorpes aulā (Catthorpe Towers) dzīvojusi jau agrāk, iespējams, nopērkot īpašumu no Kaldekota.”„Straumēni Anglijā 25 gados” (2000), 107. lpp.
  2. 1882–1886

    Džeims Persivāls Kross, 1886. gada karte un divi Katorpes pulksteņi

    25 gadi · 107., 112. lpp.

    Viktorijas laikmeta otrajā pusē Katorpes apbūvi paplašināja Krosu dzimta (Cross family). Lesteršīras mantojuma reģistrs (MLE21806, pēc Manor Farm avotiem) norāda, ka 1882. gadā majors Kross ciema centrā uzbūvēja paraugfermu (Model Farm) ar ūdens un pulksteņa torni, pienotavu un miniatūru dzelzceļu, savukārt 2000. gada grāmata (107. lpp.) atzīmē, ka Katorpes ciemu un muižu Džeims Persivāls Kross (James Percival Cross Esq. J.P.) iemanto 1886. gadā un tajā pašā gadā par £1 200 izremontē Sv. Tomasa baznīcu, kamēr viņa kundze dāvā baznīcai ērģeles. 1886. gada Lielbritānijas Ģeodēziskās pārvaldes (Ordnance Survey, 1:2500) kartē pie Katorpes muižas (MLE21904) iezīmēts gan rietumu puses ķieģeļu mūra dārzs (MLE21905), gan dienvidrietumu staļļu komplekss (MLE21906), kuru ansamblī ietilpst senākā muižas vārtnieka māja ar pulksteņa torni (112. lpp.).

    „1886. gadā Katorpes ciemu un muižu iemanto Džeims Persivāls Kross (James Percival Cross Esq. J. P.). Viņš centās uzturēt senāko laiku tradicijas un kā muižas īpašnieks uzņēmās rūpes arī par nolaisto Katorpes ciema baznīcu.”„Straumēni Anglijā 25 gados” (2000), 107. lpp.
  3. 1906–1925

    Muižas ugunsgrēks un 1925. gada Lielā māja

    25 gadi · 107., 111. lpp.

    1906. gadā par muižas īpašnieku atzīmēts kapteinis Džeims Leslijs Kross (Capt. James Lesley/Leslie Cross; 1925. g. Lesteršīras augstais šerifs). Viņš lika veco Katorpes muižas ēku nojaukt un uzcelt jaunu, greznu celtni, taču tā gāja bojā uguns nelaimē (107. lpp.). 1925. gadā Kross uzcēla tagadējo trīsstāvu kungu māju Džordžu (Georgian) laikmeta stilā (111. lpp.; 17. lpp. citētajā 1975. g. Leicester Advertiser rakstā būvētājs saukts par Lankašīras tekstiliju tirgotāju Krosu, 17. lpp.; arhitekts — Valters Keivs, Walter Cave). Nostāk rietumos esošo Pulksteņmāju un mūra dārzu ugunsgrēks neskāra.

    „1906. gadā par muižas īpašnieku atzīmēts kapteinis Džeims Leslijs Kross (Capt. James Lesley Cross), kuŗš liek veco Katorpes muižas ēku noplēst un tās vietā uzbūvēt jaunu, greznu celtni. Šī ēka iet bojā uguns nelaimē, un Kross 1925. gadā uzceļ jaunu, lielāku ēku. Tā ir tagadējā Straumēnu lielā māja.”„Straumēni Anglijā 25 gados” (2000), 107. lpp.
  4. 1955–1974

    WebCo 800 akru un 14 000 iedzīvotāju jaunpilsētas plāns

    25 gadi · 108. lpp.

    Pēc Leslija Krosa nāves 1955. gadā muižu ieguva uzņēmuma direktors Pauls Haide Tompsons (Paul Hyde Thompson), kurš turēja frīziešu govju ganāmpulku (25 gadi, 108. lpp.). Kad blakus Katorpei motorceļam M1 pievienojās M6, pieaugošā trokšņa dēļ viņš 1971. gadā muižu pārdeva kompānijai WebCo (West European Building Corporation Ltd.), kas uz 800 akru zemes vēlējās būvēt pārnakšņošanas jaunpilsētu 14 000 iedzīvotājiem (108. lpp.). Pēc vietējo ciemu un Lesteršīras, Vorikšīras un Northamptonšīras apgabalu padomju protestiem un trīs nedēļu izmeklēšanas vides ministrs Antonijs Kroslands (Anthony Crosland) 1974. gada jūlijā projektu noraidīja (108. lpp.). WebCo nodeva 800 akru īpašumu firmai Berry Bros. & Legge izpārdošanai vairāksolīšanā pa daļām (108. lpp.).

    „Strīdu izšķiŗ leiboristu valdības vides ministrs Antonijs Kroslands (Anthony Crosland), pieņemot izmeklēšanas inspektora priekšlikumu WebCo projektu noraidīt. Ar to 1974. gada jūlijā izbeidzas arī apkārtnes iedzīvotāju trīs gadus ilgais neziņas un bažu periods.”„Straumēni Anglijā 25 gados” (2000), 108. lpp.
  5. 1975–1976

    DVF iegādājas Straumēnus; Pulksteņmāja kā talcinieku mītne

    10 gadi · 11. lpp.

    1975. gada maijā Daugavas Vanagu fonds parakstīja pirkšanas līgumu un 24. jūnijā notika līgumu apmaiņa (25 gadi, 108. lpp.; 26 akru īpašuma iepirkuma summa grāmatvedībā — £123 770 jeb ~£124 000, 10 gadi, 44. lpp., 25 gadi, 15. lpp.). Par saimnieku un pārvaldnieku DVF valde aicināja Ādolfu Sīli (sākumā pagaidu pārraudzību uzņēmās R. Pureniņš, 10 gadi, 11. lpp.). 1987. gada grāmatā „pulksteņa māja ar vairākām istabām” minēta līdzās Lielajai mājai un staļļiem; sākuma gados tajā dzīvoja brīvprātīgie talcinieki, kuri palīdzēja muižas remontdarbos (10 gadi, 13. lpp.; lasi.lv, 2026).

    „Galvenā ēka, celta 1925. gadā ir trīsstāvu, ar lieliem, plašiem gaiteņiem un daudzām istabām. Vēl bija tā saucamie «stalļi», kur iespēja izbūvēt istabas, ierīkot klubu un galveno zāli. Tad vēl «pulksteņa māja» ar vairākām istabām.”„Daugavas Vanagu fonda «Straumēnu» 10 gadi” (1987), 11. lpp.
  6. 1977–1980

    Apkopjamo mītnes būve pie Pulksteņmājas un 1979. gada lēmums par bibliotēku

    25 gadi · 43., 47.–48., 51. lpp.

    1977. gada maijā blakus Pulksteņmājai no divām palielām siltumnīcām vienu nojauca, lai dotu vietu jaunceltnei (25 gadi, 43. lpp.). 1979.–1980. gadā ar Ziemeļanglijas nodaļu un latviešu uzņēmēju (T. Dambītis, D. Heisters, E. Gailis, V. Štekelis) atbalstu pilna laika darbinieki Elmārs Pumpainis, Augusts Rūgums un mūrnieks Vladislavs Locāns (1987. g. grāmatā — B. Locāns, 10 gadi, 35. lpp.) uzcēla vienstāva kopjamo iemītnieku mītni (14–16 istabas, izmaksas ap £50 000), kas ar vienu galu pieslienas Pulksteņmājai (25 gadi, 47. lpp., 112. lpp.). Jaunbūves centrālapkuri savienoja ar Pulksteņmāju, un 1979. gada rudenī nolēma uz atbrīvotajām telpām Pulksteņmājā pārvietot DVF bibliogrāfisko bibliotēku no Londonas (48. lpp.). 1980. gadā nespējnieku mājas un Pulksteņmājas iekārtošana tika nobeigta (51. lpp.).

    „Jaunbūves centrālapkuri savienos ar pulksteņmāju. Uz atbrīvotajām telpām pulksteņmājā nolēma pārvietot DVF bibliografisko bibliotēku no Londonas.”„Straumēni Anglijā 25 gados” (2000), 48. lpp.
  7. 1984–1985

    Jāņa Rankas un Laimoņa Ceriņa darbs; 26 latviešu bibliotēku kopkatalogs

    10 gadi · 39. lpp.

    1980. gadu pirmajā pusē materiālus bibliogrāfiskajai bibliotēkai vāca Jānis Ranka, bet par pārējiem arhīva materiāliem pārraudzību uzņēmās Laimonis Ceriņš (10 gadi, 39. lpp.). Vienlaikus 1984. gadā Lafboro Universitātes pasniedzēja Inese Auziņa-Smita (dz. 1943. g. Latvijā, 1949. g. ar vecākiem izceļojusi uz Austrāliju, ieguvusi bakalaura grādu Ohaio Universitātē un bibliotēkzinātnes maģistra grādu Mičiganas Universitātē Anārborā) pēc LNPL uzaicinājuma kopā ar Maritu Grunti, Rūtu Teteri un Ēriku Mellakaulu sāka apceļot 26 Lielbritānijas latviešu bibliotēkas, lai izveidotu vienotu kopkatalogu (pabeigts 1989. gadā: 8 400 nosaukumi, 26 452 sējumi; LNA izstāde, 2020; lasi.lv, 2026).

    „Gadu tecējumā «Straumēnos» izveidojusies liela bibliotēka, galvenokārt no saziedotām grāmatām, kā arī iepirktiem jauniem sējumiem. J. Ranka savācis daudz materiālu bibliogrāfiskai bibliotēkai un jācer, ka nākotnē būs iespējams to iekārtot un izveidot kā to vēlamies. Par citiem archīva materiāliem pārraudzību uzņēmies L. Ceriņš.”„Daugavas Vanagu fonda «Straumēnu» 10 gadi” (1987), 39. lpp.
  8. 1986–1988

    Plauktu iekārtošana Pulksteņmājā un Latviešu kultūras krātuves atklāšana

    25 gadi · 63. lpp.

    1986. gadā pēc DVF priekšsēža Jāņa Frišvalda ierosmes (LNA izstāde, 2020) un ar Straumēnu pārvaldnieka Ādolfa Sīļa atbalstu sākās Pulksteņmājas pielāgošana krātuvei. 1986. gada beigās Ā. Sīlis ziņoja par plauktu iekārtošanas uzsākšanu Pulksteņmājā (25 gadi, 63. lpp.), uz turieni pārveda bibliogrāfisko bibliotēku no Londonas, un rūpes par to uzņēmās Inese Auziņa-Smita, izveidojot arī trimdas periodisko izdevumu krājumu (63. lpp.). 1988. gada augustā Pulksteņmājā svinīgi atklāja „DVF Latviešu kultūras vērtību krātuvi Straumēnos” (2000. g. grāmatā — „Latviešu kultūras krātuve Anglijā”; lasi.lv, 2026).

    „Uz pulksteņa māju pārveda bibliografisko bibliotēku no Londonas, par kuŗu rūpēties uzņēmās Inese Auziņa-Smita. Viņa izveidoja nevien bibliotēku grāmatām, bet arī trimdas periodiskajiem izdevumiem, un krātuve ieguva nosaukumu Latviešu kultūras krātuve Anglijā.”„Straumēni Anglijā 25 gados” (2000), 63. lpp.
  9. 1988 / 2015 / 2026

    Sūtņa Kārļa Zariņa 14 bēgļu nometņu fotoalbumi un UNESCO „Pasaules atmiņa”

    Krātuves atklāšanas dienā 1988. gada augustā Latvijas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa meita Anna Marija (Marianna) Zariņa uzdāvināja Pulksteņmājas krātuvei tēva fotoalbumus, ko sūtnim 1949. gadā piemiņai bija dāvinājušas Vācijas bēgļu nometnes (lasi.lv, 2026). 14 albumos apkopota 1 099 fotogrāfiju un zīmējumu kolekcija par latviešu bēgļu dzīvi, izglītību un kultūru Vācijas DP nometnēs britu un amerikāņu okupācijas zonās (1945–1949). Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Inese Auziņa-Smita šos albumus aizdeva un vēlāk uzdāvināja Latvijas Valsts arhīvam (tagad Latvijas Nacionālais arhīvs). 2015. gadā kolekcija tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā, un 2026. gada 27. augustā LNA atklāja tai veltītu digitālo izstādi (LNA; lasi.lv, 2026).

  10. 1989–2020

    Tilts uz Latviju: aizliegtās grāmatas, likvidēto nodaļu krājumi un LNA fondi

    25 gadi · 89., 120. lpp.

    1989. gadā, dodoties uz atjaunotās Latvijas Bibliotekāru biedrības kongresu, Inese Auziņa-Smita ar īpašu atļauju caur Maskavas muitu uz Latvijas Valsts bibliotēku aizveda deportēto sarakstu grāmatu „Šie vārdi apsūdz” un Benjamiņa Jēgera „Trimdas latviešu bibliogrāfijas” četrus sējumus (lasi.lv, 2026). Kopš 1994. gada krātuve regulāri sūtīja trimdas izdevumus un likvidēto DVF nodaļu bibliotēku dubletus Latvijas bibliotēkām (sūtījumos vairāk nekā 25 gadus palīdzēja Oskars Lūsis un Jānis Tauriņš; LNA izstāde, 2020), savukārt DVF aprūpes daļa Kūra Birzgaļa vadībā ar aktiera Leona Krivāna palīdzību uz Rīgas Nacionālo bibliotēku nosūtīja 1 942 kastes ar grāmatām (25 gadi, 89. lpp., 120. lpp.). Sadarbībā ar LNA uz Rīgu nodoti Kārļa Zariņa un Marijas Annas Zariņas, Jāņa Frišvalda, DV Centrālās valdes, Latviešu mājas Almelijā un pašas krātuves dokumentu fondi (lasi.lv, 2026; LNA izstāde, 2020).

  11. 2000–2026

    Latviešu dokumentācijas centrs un arhīvs (LDCA) un atjaunotais pulkstenis

    Lai nosaukums būtu skaidri saprotams arī britu institūcijām, krātuve tika pārdēvēta par Latviešu dokumentācijas centru un arhīvu (LDCA) (pēc lasi.lv — pēc pārvaldnieka maiņas ap 2000. gadu; pēc LNA izstādes — 2010. gadā). 2001. gadā Inese Auziņa-Smita apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Ikdienas un kārtošanas darbos viņai gadu desmitiem palīdzējis dzīvesbiedrs, ķīmijas profesors Rodžers Smits (Roger Smith), Ērika Mellakaula, Baiba Cīrule, kopš 1998. gada — Lafboro Universitātes Erasmus studenti no Latvijas, bet kopš 2007. gada — Latvijas Nacionālā arhīva un bibliotēku speciālisti ar PBLA Kultūras fonda un Latviešu izglītības fonda Lielbritānijā (LIFL) atbalstu (LNA izstāde, 2020; lasi.lv, 2026). Pēc ilgu gadu klusēšanas Pulksteņmājas torņa pulkstenis ir ticis pie jaunas ciparnīcas („jaunas sejas”) un atkal rāda laiku Straumēnu iemītniekiem un viesiem (lasi.lv, 25.07.2026.).

4. Ceļvedis Straumēnu ekskursiju vadītājiem un viesiem

Četras stāstījuma pieturas pastaigai ap Pulksteņmāju (3×3 nometnēm, koriem, viesiem)
1

No parka celiņa: vecākā lieciniece

Ko rādīt dabā: Salīdzināt Pulksteņmājas sarkanā ķieģeļa torni ar 1925. gada Lielo māju.

Stāsta „āķis”: Daudzi viesi domā, ka lielā kungu māja ir visvecākā, taču agrākā Krosa būvētā muižas ēka nodega ugunsgrēkā un tika uzcelta no jauna 1925. gadā (25 gadi, 107. lpp.). Turpretī uz rietumiem stāvošā Pulksteņmāja ugunsgrēkā izdzīvoja un grāmatā dēvēta par „senāko muižas vārtnieka māju ar pulksteņa torni” (112. lpp.).

2

Pie mūra dārza un torņa pakājē

Ko rādīt dabā: 19. gadsimta ķieģeļu dārza mūris (Walled Garden, MLE21905), tumšo ķieģeļu rombs uz sānu sienas un atjaunotā pulksteņa ciparnīca.

Stāsta „āķis”: 1971.–1974. gadā kompānija WebCo vēlējās uz 800 akru muižas zemes uzcelt 14 000 iedzīvotāju pilsētu, līdz 1974. gada jūlijā vides ministrs A. Kroslands plānu noraidīja (25 gadi, 108. lpp.) un 1975. gadā muižas kodolu nopirka Daugavas Vanagu fonds.

3

Pie 1979. gada jaunceltnes un ieejas

Ko rādīt dabā: Vienstāva apkopjamo mītnes korpuss, kas pieslienas Pulksteņmājai, un logi ar grāmatu plauktiem visos stāvos.

Stāsta „āķis”: No talcinieku istabām līdz kultūras krātuvei! Pēc 1975. gada šeit mitinājās brīvprātīgie talcinieki. Kad 1979. gadā blakus uzbūvēja vienstāva apkopjamo mītni un savienoja apkuri, uz atbrīvotajām Pulksteņmājas telpām nolēma pārvietot DVF bibliogrāfisko bibliotēku no Londonas (25 gadi, 48. lpp.).

4

Arhīva iekštelpās: dārgumi līdz UNESCO

Ko rādīt dabā: 5 000+ grāmatu plaukti, 3 periodikas istabas, 3 000+ pasākumu programmiņu kolekcija un stāsts par sūtņa Kārļa Zariņa albumiem.

Stāsta „āķis”: 1988. gada augustā, atklājot krātuvi, sūtņa Kārļa Zariņa meita Marianna Zariņa uzdāvināja šai krātuvei 14 Vācijas bēgļu nometņu fotoalbumus (1 099 fotogrāfijas un zīmējumus). Inese Auziņa-Smita tos vēlāk nodeva Latvijas Nacionālajam arhīvam, un kopš 2015. gada kolekcija ir iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā!

5. Izmantotie avoti un nākamie ēku stāsti

Grāmatu pirmavoti, britu mantojuma reģistrs un arhīvu publikācijas
  1. „Daugavas Vanagu fonda «Straumēnu» 10 gadi (1975–1985)” (1987) — 11. lpp. (ēku apraksts 1975. g.), 13. lpp. (talcinieki), 35. lpp. (amatnieki un foto „Jaunceltne ar pulksteņa māju”), 36. lpp. (foto „Dārzs ar pulksteņa māju aizmugurē”), 39. lpp. (J. Ranka un L. Ceriņš), 44. lpp. (iepirkuma summa £123 770).
  2. „Straumēni Anglijā 25 gados (1975–2000)” (red. Indulis Kažociņš, 2000) — 15. lpp. (26 akri, 30 istabas), 17. lpp. (1975. g. Leicester Advertiser apraksts), 38. lpp. (Zviedrijas DV 37 000 kr. un „Jautrais ods”), 43. lpp. (siltumnīcas nojaukšana 1977. g.), 47.–48. lpp. (apkopjamo mītnes būve un 1979. g. lēmums par bibliotēku, #lpp-048-r02), 51. lpp. (iekārtošanas pabeigšana 1980. g.), 63. lpp. (plauktu iekārtošana 1986. g. un Latviešu kultūras krātuve, #lpp-063-r04), 89. lpp. un 120. lpp. (grāmatu kastu sūtījumi uz Latviju), 106.–108. lpp. (Katorpes vēsture un WebCo plāns), 110.–112. lpp. (ciema fermas veikals, Lielā māja, staļļi un Pulksteņmāja, #lpp-112-r01), 15. krāsu ielikums („Kultūras krātuve ziemā”).
  3. Lesteršīras un Ratlendas Vēsturiskās vides reģistrs (Leicestershire & Rutland HER / Historic England Heritage Gateway): MLE21904 (Catthorpe Manor / Catthorpe Towers, 1886. g. OS karte), MLE21905 (Walled garden, Catthorpe Manor), MLE21906 (Stables, south-west of Catthorpe Manor, ap 1820. g.), MLE21806 (Manor Farm / Model Farm, Main Street, Catthorpe, 1882. g.).
  4. Harboro apriņķa padome (Harborough District Council): Catthorpe Conservation Area raksturojums.
  5. Latvijas Nacionālais arhīvs un LNPL (2020) — virtuālā izstāde „Latvieši Lielbritānijā” (sast. Inese Auziņa-Smita, Guntis Švītiņš): sadaļas „Bibliotēkas” (kopkatalogs 1984–1989: 8 400 nosaukumi, 26 452 sējumi; LKVK un LDCA), „Daugavas Vanagu fonds” (1986. g. J. Frišvalda ierosme), „Straumēni” un „Avoti” (LNA fondi).
  6. Latvijas Nacionālais arhīvs — UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs: Albumu kolekcija „Latviešu bēgļu dzīve nometnēs Vācijā, 1945.–1949. Dāvinājums Kārlim Zariņam” (14 albumi, 1 099 fotogrāfijas).
  7. Ilze Kalve (Latvijas Avīze / lasi.lv, 25.07.2026.): „Tilts savējiem. Latviešu likteņi Pulksteņmājā”.
  8. LSM (12.02.2024.): „Lielbritānijas latvieši ķeras klāt «Straumēnu» apsaimniekošanai”.

Kuru ēku iekļaujam sadaļā „Ēku stāsti” kā nākamo?

Nākamajiem izpētes sējumiem iecerētās ēkas: Straumēnu Lielā māja (1925) · Bijušie staļļi („Jautrais ods”, Zviedru zāle un muzejs) · Mūra dārzs un Messenger & Co. siltumnīca · Apkopjamo mītne, Dārza māja un Baltiešu mītne · Ņūportas nams — Latviešu māja Almelijā.

Skatīt visu plānoto ēku pārskatu →