Straumēnu muiža Vikipēdijā

Priekšlikumi redaktorei

Fakti no fonda grāmatas „Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000” (2000), ko varētu ielikt rakstā. Rakstā to vēl nav.

Kā lasīt

Katram priekšlikumam ir sadaļa, kurā tas iederētos, ierosinātais teksts un rindas no grāmatas, uz kurām tas balstās. Rakstā avots būs vērē, ne teikumā. Kur avoti runā pretī viens otram, rakstā paliek viena versija, bet otra — piezīmē lapas apakšā.

Galvenā redaktore visus priekšlikumus izskatīja 18.10.2026 (pa telefonu ar Jāni). Zem katra — viņas lēmums un teksts, kas ienests rakstā.

Faktus no grāmatas izrakstīja un ar oriģināla lappušu foto salīdzināja Claude (MI). Teikumus no tiem uzrakstīja otrs MI modelis (Gemini). Tāpēc tie ir tikai priekšlikums — galavārds ir redaktorei.

Teikumi

Nr.SadaļaIerosinātais tekstsGrāmatā
F1Vēsture › Pirms latviešiem

Kross, kurš par muižas īpašnieku minēts jau 1906. gadā, lika veco ēku nojaukt un tās vietā uzcelt jaunu, greznu namu, taču tas vēlāk nezināmā gadā nodega.

Starp teikumiem par 1916. gadu un par 1925. gada māju.

Redaktore 18.10.2026: labots. Rakstā ienests: „Kross, kurš kā muižas īpašnieks ir minēts jau 1906. gadā, lika veco Katorpes muižas ēku nojaukt un tās vietā uzbūvēt jaunu, greznu celtni. Tā vēlāk nodega un 1925. gadā Kross tās vietā uzbūvēja jaunu, lielāku ēku, kuru šodien pazīstam kā Straumēnu lielo māju.”

107. lpp.: „liek veco Katorpes muižas ēku noplēst un tās vietā uzbūvēt jaunu, greznu celtni. Šī ēka iet bojā uguns nelaimē, un Kross 1925. gadā uzceļ jaunu, lielāku ēku. Tā ir tagadējā Straumēnu lielā māja.”

F2Vēsture › Pirms latviešiem

Pēc Krosa nāves 1955. gadā muižu ieguva uzņēmuma direktors Haids-Tomsons. Jauno automaģistrāļu M1 un M6 trokšņa traucēts, viņš 1971. gadā īpašumu pārdeva celtniecības uzņēmumam „WebCo” (West European Building Corporation Ltd.).

Grāmatā — „Pauls Haide Tompsons (Mr. Paul Hyde Thompson)”; rakstā (London Gazette 1965) — „Pols Keiters Haids-Tomsons”.

Redaktore 18.10.2026: labots. Rakstā ienests: „Pēc Krosa nāves 1955. gadā muižu īpašumā pārņēma lauksaimniecības uzņēmuma direktors Pols Haids-Tomsons (Paul Hyde-Thomson). Jauno automaģistrāļu M1 un M6 trokšņa traucēts, viņš 1971. gadā īpašumu pārdeva celtniecības uzņēmumam „WebCo” (West European Building Corporation Ltd.).”

108. lpp.: „Pēc Leslija Krosa nāves 1955. gadā Katorpes muižu iegūst kāda uzņēmuma direktors Pauls Haide Tompsons (Mr. Paul Hyde Thompson), kuŗš tur frīziešu govju ganāmpulku un apsaimnieko īpašumu kā lauksaimniecību. Kad motorceļam M1 pievienojas M6, viņš 1971. gadā muižu pārdod WebCo (West European Building Corporation Ltd.), jo viņu traucē jauno motorceļu troksnis.”

F3Vēsture › Pirms latviešiem

Pēc trīs nedēļas ilgas izmeklēšanas vides ministrs Entonijs Kroslends (Anthony Crosland) 1974. gada jūlijā „WebCo” projektu galīgi noraidīja.

Aiz teikuma, ka vietējās plānošanas iestādes jaunpilsētas plānu noraidīja. Grāmatā — „Antonijs Kroslands” (vārda atveide jāizlemj); vārda „galīgi” grāmatā nav.

Redaktore 18.10.2026: labots. Rakstā ienests: „Pēc trīs nedēļu ilgas izmeklēšanas vides ministrs Entonijs Kroslends (Anthony Crosland) 1974. gada jūlijā „WebCo” projektu galīgi noraidīja.”

108. lpp.: „Nolūku sadursmes noskaidrošanai tiek sasaukta izmeklēšana, kas ilgst trīs nedēļas.”

108. lpp.: „Strīdu izšķiŗ leiboristu valdības vides ministrs Antonijs Kroslands (Anthony Crosland), pieņemot izmeklēšanas inspektora priekšlikumu WebCo projektu noraidīt. Ar to 1974. gada jūlijā”

F4Nosaukums

Ap 1983. gadu muižu biežāk sauca par „Kaķu muižu” nekā par Straumēniem — iesauka cēlās no nosaukuma „Catthorpe” (angļu „cat” — ‘kaķis’), bet līdz 2000. gadam tā bija izzudusi.

Aiz teikuma par „kaķu māju”. Grāmatas autors šo atvasinājumu no „Catthorpe” sauc par nepamatotu (129. lpp.).

Redaktore 18.10.2026: labots. Rakstā ienests: „Ap 1983. gadu muižu biežāk sauca par „Kaķu muižu” nekā par Straumēniem. Nepamatotā iesauka cēlās no vietas nosaukuma „Catthorpe” (angļu „cat” - ‘kaķis’), tomēr līdz 2000. gadam „Kaķu muižas” nosaukums bija pilnībā izzudis.”

129. lpp.: „Tai laikā par Straumēnu nosaukumu populārāks bija Kaķu muižas vārds, nepamatoti atvasinot to no vārda Catthorpe.”

134. lpp.: „“Kaķu muižu”, kā pirmsākumā visi to saucām. Nu, vienkārši: “Cat” nozīmē kaķi, un vienīgā iemītniece muižā tai laikā bija kaķene Lūcija.”

135. lpp.: „Tagad, pēc divdesmit pieciem gadiem, “Kaķu muižas” vārds ir gluži izzudis.”

F5Vēsture › Veco ļaužu mītne un ciemats

Pirmo ģimenes māju jaunajiem iemītniekiem nodeva 1989. gada decembra sākumā, un 1990. gadā sāka darboties kafejnīca „Rīga”. 2000. gadā muižas rietumu un ziemeļu malā bija 17 privātmājas, „Baltiešu bloks” ar istabām konferenču dalībniekiem un kafejnīca „Rīga” ar sanāksmju zāli.

Gads 1989 izriet no konteksta (ziņojums 1990. gada marta sapulcē). Rakstā (Nacionālā arhīva izstāde) ir „Baltiešu mītne” — vai tā pati ēka, kas „Baltiešu bloks”, jānoskaidro.

Redaktore 18.10.2026: labots. Rakstā ienests: „Pirmo ģimenes māju jaunajiem iemītniekiem nodeva ekspluatācijā 1989. gada decembra sākumā. Muižas ziemeļu-rietumu daļā atrodas 17 labiekārtotas privātmājas, „Baltiešu bloks” ar istabām priekš konferenču dalībniekiem un kafejnīca „Rīga” ar sanāksmju zāli. Kafejnīca uzsāka darbu 1990. gadā, tomēr šī raksta tapšanas brīdī (2026. gada rudens) tā nedarbojas.”

70. lpp.: „DVF delegātu 1990. gada marta sapulcē Sīlis varēja ziņot par pagājušā vasarā Straumēnos paveikto. Jau decembŗa sākumā pirmo ģimenes māju varēja nodot jaunajiem iemītniekiem.”

71. lpp.: „Sāka darboties jaunā kafejnīca, izvēloties nosaukumu “Rīga”.”

114. lpp.: „Muižas rietumu un ziemeļu malā ir uzceltas 17 skaistas un labi iekārtotas privātmājas latviešu ciema iedzīvotājiem.”

114. lpp.: „Tālāk ir “Baltiešu bloks” ar istabām konferenču dalībniekiem un kafejnīca “Rīga” ar sanāksmju zāli.”

F6Vēsture › Arhīvs

1979. gadā nolēma uz pulksteņmāju, senāko muižas vārtnieka māju ar pulksteņa torni, pārvest DV fonda bibliogrāfisko bibliotēku no Londonas. Vēlāk tur iekārtoja arī trimdas periodikas krājumu, un krātuve ieguva nosaukumu „Latviešu kultūras krātuve Anglijā”.

Rakstā (Nacionālā arhīva izstāde) — „Latviešu kultūras vērtību dokumentācijas krātuve”; vai tā pati iestāde, jānoskaidro.

Redaktore 18.10.2026: labots. Rakstā ienests: „1979. gadā no Londonas uz pulksteņmāju, senāko muižas vārtnieka māju ar pulksteņa torni, nolēma pārvest DV fonda bibliogrāfisko bibliotēku. Vēlāk tur iekārtoja arī trimdas periodikas krājumu, un krātuve ieguva nosaukumu „Latviešu kultūras krātuve Anglijā”.”

48. lpp.: „Uz atbrīvotajām telpām pulksteņmājā nolēma pārvietot DVF bibliografisko bibliotēku no Londonas.”

112. lpp.: „Tālāk pa celiņu uz rietumiem atrodas senākā muižas vārtnieka māja ar pulksteņa torni.”

63. lpp.: „un krātuve ieguva nosaukumu Latviešu kultūras krātuve Anglijā.”

F7Ēkas un teritorija

Pieminekļa metu konkursā 1987. gada 7. februārī uzvarēja Zigfrīda Sapieša darbs. Kritušajiem varoņiem veltīto pieminekli iesvētīja 1991. gada 9. novembrī, un tā pamatnē iekalti vārdi „Māte Latvija skumst par tiem, kas atdevuši savas dzīvības par tautas brīvību”.

Aiz teikuma par pieminekli „Māte Latvija”.

Redaktore 18.10.2026: apstiprināts — rakstā ienests bez izmaiņām.

64. lpp.: „Vērtēšanas komisija 1987. gada 7. februāŗa sēdē par labāko atzina Zigfrīda Sapieša darbu”

74. lpp.: „9. novembrī […] iesvētīja Sapieša veidoto pieminekli kritušajiem varoņiem. Pieminekļa pamatnē tēlnieks Zigurds Sapiets bija iekalis vārdus: “Māte Latvija skumst par tiem, kas atdevuši savas dzīvības par tautas brīvību.””

F8Kultūras un sabiedriskā dzīve

Kopš 1987. gada Straumēnos katru gadu notika 3x3 nometne ģimenēm, kas nerunā latviski, un kopš 1998. gada, kad pārdeva Latviešu māju Almelijā, arī nometne latviski runājošām ģimenēm.

Redaktore 18.10.2026: labots. Rakstā ienests: „Kopš 1987. gada Straumēnos katru gadu notika 3x3 nometne ģimenēm, kas nepārvaldīja latviešu valodu, bet vēlējās piedalīties nodarbībās ar latvisku ievirzi. Tomēr kopš 1998. gada, kad LNPL pārdeva Latviešu māju Almelijā, 3x3 nometnēs piedalās arī latviski runājošās ģimenes.”

124. lpp.: „Kopš 1987. gada Straumēnos katru gadu notiek 3x3 nometne ģimenēm, kas nepārvalda latviešu valodu, bet vēlas piedalīties nodarbībās ar latvisku ievirzi.”

124. lpp.: „Kad LNPL bija spiesta pārdot Latviešu māju Almelijā 1998. gadā, arī 3x3 nometne latviski runājošām ģimenēm, kas līdz tam savas nometnes rīkoja Almelijā, ir atradusi mājvietu Straumēnos.”

Piezīmes lapas apakšā (kur avoti runā pretī)

Nr.SadaļaIerosinātais tekstsGrāmatā
N1Vēsture › Iegāde

Fonda 2000. gada izdevumā minēts, ka gan iesvētīšanā 1976. gada 29. maijā, gan tā gada Jāņos 26. jūnijā bijis „pāri par 2000” apmeklētāju. Nacionālā arhīva izstādē norādīts, ka iesvētīšanā bijis ap 1800 cilvēku, bet fonda 1987. gada izdevumā par Jāņiem teikts — „krietni pāri 1800”.

Jāņiem grāmatā — „pārsniedza 2000” (37. lpp.), iesvētīšanai — „pāri par 2000” (34. lpp.).

Redaktore 18.10.2026: apstiprināts — rakstā ienests bez izmaiņām.

34. lpp.: „Visu apmeklētāju kopskaitu vērtēja pāri par 2000.”

37. lpp.: „Apmeklētāju skaits pārsniedza 2000”

N2Vēsture › Veco ļaužu mītne un ciemats

Fonda 2000. gada izdevumā kā veco ļaužu mītnes reģistrācijas gads minēts 1980. gads, bet Nacionālā arhīva izstādē un fonda 1987. gada izdevumā — 1981. gads.

Redaktore 18.10.2026: apstiprināts — rakstā ienests bez izmaiņām.

51. lpp.: „Aizvadītajā 1980. gadā Straumēni tika reģistrēti kā veco ļaužu mītne”

N3Vēsture › Iegāde

Fonda 2000. gada izdevumā teikts, ka līgumus parakstīja 1975. gada 19. maijā, 21. maijā tos apmainīja ar pārdevēju un īpašuma atslēgas pārņēma Jāņu dienā, 24. jūnijā, lai gan citā tās pašas grāmatas nodaļā kā līgumu apmaiņas datums minēts 24. jūnijs. Fonda 1987. gada izdevumā rakstīts, ka līgumu parakstīja 21. maijā, bet Nacionālā arhīva izstādē līguma datums ir 21. jūnijs.

Grāmatā atslēgu pārņemšana „tika nolikta” (ieplānota) uz 24. jūniju (18. lpp.).

Redaktore 18.10.2026: apstiprināts — rakstā ienests bez izmaiņām.

18. lpp.: „1975. gada 19. maijā DVF pārstāvji parakstīja pirkšanas līgumus un 21. maijā tos apmainīja ar pārdevēju. Īpašuma atslēgu pārņemšana tika nolikta 24. jūnijā – Jāņu dienā.”

108. lpp.: „1975. gada maijā tiek parakstīts pirkšanas līgums. 24. jūnijā notiek līgumu apmaiņa”

N4Vēsture › Pirms latviešiem

Britu parlamenta 1973. gada stenogrammā plānotās jaunpilsētas iedzīvotāju skaits ir līdz 15 000, bet fonda 2000. gada izdevumā minēti 14 000 iedzīvotāju.

Redaktore 18.10.2026: apstiprināts — rakstā ienests bez izmaiņām.

108. lpp.: „WebCo tūdaļ pārdod frīziešu ganāmpulku, jo vēlas uz 800 akru lielās zemes platības būvēt jaunpilsētu 14 000 iedzīvotājiem.”

N5Vēsture › Pirms latviešiem

Ziņa par ugunsgrēku fonda 2000. gada izdevumā balstās uz 2000. gadā ierakstītu interviju; ugunsgrēka gads nav zināms.

Avots: 109. lpp., 29. vēre (intervija, 2000).

Redaktore 18.10.2026: apstiprināts — rakstā ienests bez izmaiņām.