Straumēnu muiža
Raksta prototips pēc avotiem, stāvoklis uz 18.10.2026. Zilie vārdi bez pasvītrojuma ir plānotās Vikipēdijas iekšējās saites (šeit nav aktīvas); [1], [2] ... ved uz avotiem.
| |
| Cits nosaukums | Catthorpe Manor |
|---|---|
| Statuss | latviešu kopienas centrs |
| Arhitektūras stils | neogeorgiāņu |
| Arhitekts | Valters Keivs (Walter Cave) |
| Pabeigta | 1925 |
| Īpašnieks | The Latvian Welfare Trust (Daugavas Vanagu fonds) |
| Apsaimniekotājs | DVF Estate Ltd |
| Atrašanās vieta | Catthorpe, Lesteršīra, Anglija |
| Koordinātas | 52.3985° Z, 1.1805° R |
Straumēnu muiža jeb Straumēni (angļu: Catthorpe Manor) ir Daugavas Vanagu fonda īpašums Catthorpe ciemā Lesteršīrā, Anglijas vidienē. Latvijas sabiedriskie mediji to dēvē par lielāko latviešu centru Lielbritānijā.[1] Muižas ēka celta 1925. gadā, un fonds to nopirka 1975. gadā kā vietu sarīkojumiem, jaunatnei un vecākiem cilvēkiem. Straumēnos atrodas veco ļaužu mītne, Lielbritānijas latviešu organizāciju arhīvs un bibliotēka, un kopš 2016. gada tur notiek Jāņu festivāls.
Nosaukums
Nosaukumam tika iesniegti vairāk nekā 30 priekšlikumu, un fonda valde izvēlējās nosaukumu „Straumēni”.[2] Pēc fonda uzdevuma, 1976. gada marta delegātu pilnsapulce uzdeva valdei līdz 29. maijam izvēlēties nosaukumu, un valde pēc ilgām debatēm vienojās par „Straumēniem”. Iepriekš delegātu pilnsapulcē no pieciem ieteiktajiem nosaukumiem visvairāk balsu bija saņēmis „Vanagi”, bet tas radīja pārpratumus ar citām vanagu mājām.[3][4] Nosaukums aizgūts no Edvarta Virzas poēmas „Straumēni”.[5] Latvieši muižu mīļi dēvējuši arī par „kaķu māju”.[1] Ap 1983. gadu muižu biežāk sauca par „Kaķu muižu” nekā par Straumēniem. Nepamatotā iesauka cēlās no vietas nosaukuma „Catthorpe” (angļu „cat” - ‘kaķis’), tomēr līdz 2000. gadam „Kaķu muižas” nosaukums bija pilnībā izzudis.[6]
Atrašanās vieta
Muiža atrodas Avonas ielejas augšdaļā, Catthorpe aizsargājamās teritorijas austrumu galā. Pašvaldība ēku raksturo kā iespaidīgu 18. gadsimta stila māju, kas vērsta pret Avonas ieleju, un min, ka muižas teritorijā ir latviešu ciemata mājas.[7] Vieta izvēlēta tā, lai tā būtu viegli sasniedzama no dažādām Anglijas vietām: Lestera ir 18 jūdžu, Koventrija 12 jūdžu, Ragbija 5 jūdžu un Londona 80 jūdžu attālumā;[2] fonda 1987. gada izdevumā piebilsts, ka muiža atrodas tieši pie automaģistrālēm M1 un M6.[8] Fonda izdevumā rakstīts, ka šajā apvidū 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē no Vācijas bēgļu nometnēm ieradās Eiropas brīvprātīgie strādnieki (European Voluntary Workers), arī latvieši.[9] Pēc LSM ziņām, 1975. gadā nopirktā īpašuma platība bija 8,9 hektāri,[1] bet fonda 1987. gada izdevumā tā nosaukta par 26 akru (ap 10,5 ha) lielu muižu.[10]
Vēsture
Pirms latviešiem
Agrākā muižas māja saucās „Catthorpe Towers”, un tajā dzīvoja Krosu (Cross) ģimene.[11] 1916. gadā tā bija kapteiņa Džeimsa Leslija Krosa (James Leslie Cross), muižas kunga un lielākā zemes īpašnieka ciemā, dzīvesvieta.[12] Kross, kurš kā muižas īpašnieks ir minēts jau 1906. gadā, lika veco Katorpes muižas ēku nojaukt un tās vietā uzbūvēt jaunu, greznu celtni. Tā vēlāk nodega un 1925. gadā Kross tās vietā uzbūvēja jaunu, lielāku ēku, kuru šodien pazīstam kā Straumēnu lielo māju.[13][piez. 1] 1925. gadā Kross bija Lesteršīras augstais šerifs;[14] jauno neogeorgiāņu stila māju projektēja arhitekts Valters Keivs (Walter Cave).[15]P1 1975. gadā tā bija trīsstāvu ēka ar 30 istabām, un dārzā bija vēl trīs mājas;[2] fonda izdevumā kā papildu ēkas minēti tā sauktie staļļi un „pulksteņa māja” ar vairākām istabām.[16] J1
Pēc Krosa nāves 1955. gadā muižu īpašumā pārņēma lauksaimniecības uzņēmuma direktors Pols Haids-Tomsons (Paul Hyde-Thomson).[17] 1965. gadā viņš bija Lesteršīras augstais šerifs.[18] Jauno automaģistrāļu M1 un M6 trokšņa traucēts, viņš 1971. gadā īpašumu pārdeva celtniecības uzņēmumam „WebCo” (West European Building Corporation Ltd.).[17] Ap 1970. gadu attīstītājs Webco nopirka ap 800 akru zemes pie Catthorpe, lai tur būvētu jaunpilsētu līdz 15 000 iedzīvotājiem; vietējās plānošanas iestādes šo plānu noraidīja.[19][piez. 2] Pēc trīs nedēļu ilgas izmeklēšanas vides ministrs Entonijs Kroslends (Anthony Crosland) 1974. gada jūlijā „WebCo” projektu galīgi noraidīja.[17] Pēc fonda 1987. gada izdevuma, 1975. gadā muižas īpašniece bija West European Building Corporation.[10]
Iegāde (1971-1976)
Daugavas Vanagu fonds Lielbritānijā dibināts 1947. gada 21. decembrī Londonā, Latvijas sūtniecības telpās.[20] Fonda nodaļu un kopu delegātu pilnsapulcē 1971. gada 6. un 7. martā Bedfordas nodaļa ierosināja iegādāties lauku īpašumu lielākiem sarīkojumiem, jaunatnes saietiem un vecākiem cilvēkiem.[2] Pirmo atrasto īpašumu — Ārnsaidi (Arnside) Anglijas ziemeļos — delegāti 1971. gadā atzina par nepiemērotu, un meklēšana turpinājās vēl vairākus gadus.[21][10] Catthorpe Manor atrada T. Dambītis; pirkšanas komiteja to apskatīja, un 1975. gada 26. janvārī īpašumu aplūkoja nodaļu un kopu pārstāvji. Delegātu pilnsapulce 1975. gada 8. un 9. martā nolēma to pirkt; tam vajadzēja 120 000 mārciņu, un līdz 3. maijam fonda rīcībā jau bija savākti 123 000 mārciņu.[10] Fonda valdes pārstāvji pirkšanas līgumu parakstīja 1975. gada 21. maijā un īpašuma dokumentus parakstīja „Jāņu laikā”.[10][piez. 3] Pirkumam vajadzīgās summas lielu daļu latvieši saziedoja no savām algām un iekrājumiem.[1][vajag avotu] Pirmajos saimniekošanas gados bija jāatmaksā aizdevumu summas un procenti.[2][vajag avotu] Tomēr apsaimniekošana iesākās labi.[vajag avotu] Par pirmo pārvaldnieku iecēla Ādolfu Sīli.[22] Pirmā DV fonda valdes sēde jaunajā īpašumā notika 1975. gada 12. jūlijā.[3]
Jauniegādātā īpašuma remontu darbos piedalījās talcinieki no visām DV fonda nodaļām. Bijušajos staļļos ierīkoja klubu un sarīkojumu zāli, garāžās papildu istabas.[2] Klubs „Jautrais ods” tika atvērts 1976. gada 6. maijā.[4] Straumēnus iesvētīja 1976. gada 29. maijā, piedaloties ap 1800 cilvēkiem[2][piez. 4] un tā paša gada 26. jūnijā Jāņus svinēja vairāk nekā 1800 līgotāju. Daļu svētku uzveduma uzņēma un pārraidīja BBC televīzija.[23] Iesvētīšanā, atklāšanas runu teica DV fonda valdes priekšsēdis L. Rumba.[4] Un jau 1977. gada Jāņos, Straumēnos sabrauca 2200 līgotāju.[24]
Veco ļaužu mītne un ciemats
Jau 1975. gada rudenī ap 40 tautiešu bija izteikuši vēlēšanos pārcelties uz jauno īpašumu.[3] 1981. gadā Straumēnus reģistrēja kā veco ļaužu mītni, kas deva iespēju saņemt lielāku valsts atbalstu.[2][piez. 5] DV fonda 1987. gada izdevumā minēts, ka Straumēnos ir 60 pastāvīgu iedzīvotāju, no tiem 14 pilna laika darbinieki.[8] DVF Straumēnu nodaļu nodibināja 1976. gadā, un 1985. gadā tajā bija 84 biedri.[9] 1983. gadā iestādīja ābeļdārzu, izraka zivju dīķi, ierīkoja bērnu rotaļu laukumu un uzcēla slimnieku bloku.[2] Aiz vecajām ēkām uzcēla 14 vienstāva un divstāvu mājas, viesu namu „Baltiešu mītne” un konferenču zāli.[2] Pirmo ģimenes māju jaunajiem iemītniekiem nodeva ekspluatācijā 1989. gada decembra sākumā. Muižas ziemeļu-rietumu daļā atrodas 17 labiekārtotas privātmājas, „Baltiešu bloks”[piez. 6][vajag avotu] ar istabām priekš konferenču dalībniekiem un kafejnīca „Rīga” ar sanāksmju zāli.[25] Kafejnīca uzsāka darbu 1990. gadā, tomēr šī raksta tapšanas brīdī (2026. gada rudens) tā nedarbojas.[25][vajag avotu]
Tomēr uz 2016. gada novembri, mītnē dzīvoja jau mazāk nekā 15 cilvēku.[26]
Arhīvs
1985. gadā, kad Latvijas sūtniecībai Londonā nācās atbrīvot ēku 6 Holland Park Road, lielāko daļu sūtniecības arhīva novietoja Straumēnos.[27] Kopš 1993. gada beigām dokumentus pakāpeniski pārveda uz Rīgu, un 2013. gada 18. decembrī sūtniecības arhīvu (vairāk nekā 6000 lietu) nodeva Latvijas Valsts vēstures arhīvam.[27]
DV fonda 1987. gada izdevumā minēts, ka Straumēnos izveidojusies liela bibliotēka, galvenokārt no saziedotām grāmatām un tur glabājas arī arhīva materiāli.[9] 1979. gadā no Londonas uz pulksteņmāju, senāko muižas vārtnieka māju ar pulksteņa torni, nolēma pārvest DV fonda bibliogrāfisko bibliotēku. Vēlāk tur iekārtoja arī trimdas periodikas krājumu, un krātuve ieguva nosaukumu „Latviešu kultūras krātuve Anglijā”.[28] Straumēnos darbojas Latviešu kultūras vērtību dokumentācijas krātuve, tās priekšdarbi sākās 1984. gadā.[29] 1986. gadā pēc Jāņa Frišvalda ierosmes tā sāka darbu[20] un kopš 1988. gada tā atrodas ēkā ar pulksteņtorni (Pulksteņmājā).[22] 2010. gadā krātuvi pārdēvēja par Latviešu dokumentācijas centru un arhīvu. To ilgus gadus vada Inese Auziņa-Smita.[30]J2 Pulksteņmājā zem viena jumta ir bibliotēka un Lielbritānijas latviešu organizāciju arhīvs.[31] Kādu laiku Straumēnos atradās arī laikraksta „Brīvā Latvija” redakcija.[32]
Kalēja lieta
1999. gada rudenī, Straumēnu veco ļaužu mītnē, ar svešu vārdu apmetās Konrāds Kalējs, kuru apsūdzēja ebreju slepkavošanas dalībā Latvijā, Otrā pasaules kara laikā.[33] Decembra beigās, kad par viņu ziņoja britu prese, policiju informēja Simona Vīzentāla centrs un mītnes vadība.[34][33] Fonda komitejas priekšsēdētājs laikrakstam teica, ka Kalējs latviešu sabiedrībā nav gaidīts.[33] 2000. gada janvārī Lielbritānijas Iekšlietu ministrija izsniedza Kalējam izraidīšanas paziņojumu[35] un 6. janvārī viņš caur Singapūru aizbrauca uz Austrāliju.[36] Latvija Kalējam 2000. gada septembrī izvirzīja apsūdzību kara noziegumos un 2001. gada maijā Melburnas tiesa nolēma viņu izdot Latvijai. Tomēr Kalējs lēmumu pārsūdzēja un 2001. gada 8. novembrī nomira, tā arī nestājies tiesas priekšā.[37]
Viesnīca un 2023. gada slēgšana
2015. gadā muižā notika plaša pārbūve, un 2016. gada 8. februārī tā tika atvērta kā viesnīca ar restorānu.[2][38] Viesnīcu un konferenču telpas vadīja fonda izveidots uzņēmums LWT Trading UK Limited.[39] 2023. gada 20. septembrī uzņēmums pārtrauca darbību, viesnīcu slēdza bez brīdinājuma. Darbinieki tika atlaisti un vairāki pāri zaudēja kāzu iemaksas par plānotajām svinībām.[39][40] DV fonda pārstāvji to skaidroja ar to, ka viesnīca jau gadiem nebija pelnoša.[39] Oktobrī uzņēmumam sākās kreditoru likvidācija,[41] bet īpašumi palika DV fonda īpašumā.[39]
Jaunā pārvaldība un simtgade
2023. gada rudenī fonds izveidoja jaunu apsaimniekotāju DVF Estate Ltd un muižu atkal sāka pārvaldīt latvieši.[42] 2025. gadā muižas 100 gadus un 50 gadus latviešu īpašumā, atzīmēja ar izstādēm un koncertu kā arī tika ziņots par jauniekārtotu muzeju Zviedru zāles bēniņos.[1]
Ēkas un teritorija
Zviedru zāle nosaukta tāpēc, ka naudu tās iekārtošanai ziedoja Zviedrijas latvieši, blakus uzceltā jaunā zāle kopā ar kluba telpām uzņēma līdz 500 cilvēku.[2] Pēc DV fonda izdevuma, „Zviedru istabas” paplašinājumu pabeidza 1985. gada vasarā. Jaunā zāle varēja uzņemt 250–300 viesu, bet ap 500 cilvēku abas zāles kopā ar kluba telpām.[43]
2024. gadā muižā bija viesnīca ar 20 istabām un restorānu. Zviedru zāle 250 cilvēkiem, Baltiešu bloks, kurā var izguldīt 75 cilvēkus, Zaļā zāle, veco ļaužu mītne ar 20 istabām, 17 dzīvokļi un vairākas mājas.[44] Blakus galvenajai ēkai 1991. gadā uzstādīts tēlnieka Zigfrīda Sapieša piemineklis „Māte Latvija”, kas izkalts no astoņas tonnas smaga granīta bluķa.[45][46] Pieminekļa metu konkursā 1987. gada 7. februārī uzvarēja Zigfrīda Sapieša darbs. Kritušajiem varoņiem veltīto pieminekli iesvētīja 1991. gada 9. novembrī, un tā pamatnē iekalti vārdi „Māte Latvija skumst par tiem, kas atdevuši savas dzīvības par tautas brīvību”.[47]
Kultūras un sabiedriskā dzīve
Straumēnu jaukto kori 1987. gadā nodibināja diriģents Ziedonis Āboliņš; 2023. gadā to vadīja Inta Āboliņa.[48][49] 1981. gada vasarā Straumēnos notika Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēde un 12.–17. augustā jaunieši rīkoja 5. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresu, kurā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku.[24] Anglijas latviešu jaunieši Straumēnos rīkoja arī sanāksmes, vasaras kursus un kokļu dienas; tur pulcējās arī igauņu un vēlāk lietuviešu jaunieši, kas izveidoja kopēju baltiešu jauniešu organizāciju.[50] Piecu gadu jubileju svinēja 1980. gada 23. augustā,[24] desmit gadu jubileju 1985. gada 23.–25. augustā, tajā Stokholmas latviešu teātris izrādīja R. Blaumaņa „Indrānus”.[43][51] Straumēnos notikušas Anglijas latviešu dziesmu dienas: otrā brīvdabas dziesmu diena 1978. gadā un mazās dziesmu dienas 1996. un 1997. gadā.[48]
2025. gadā savu 8 gadu jubileju svinēja deju kolektīvi „Straumēni” un „Kaķīši”,[5] Lielbritānijas latviešu vidū darbojas arī amatierteātra kopa „Straumēni”.[52] Kopš 2016. gada muižā darbojas latviešu sestdienas skoliņa bērniem.[53][42] Kopš 1987. gada Straumēnos katru gadu notika 3x3 nometne ģimenēm, kas nepārvaldīja latviešu valodu, bet vēlējās piedalīties nodarbībās ar latvisku ievirzi. Tomēr kopš 1998. gada, kad LNPL pārdeva Latviešu māju Almelijā, 3x3 nometnēs piedalās arī latviski runājošās ģimenes.[54] Līdz 2003. gadam Straumēnos rīkoja 3x3 nometnes latviski runājošiem bērniem.[53]
Jāņus Straumēnos svinēja jau kopš 1976. gada.[2] Kopš 2016. gada tur notiek biedrības „Bērzes Strazdi” rīkotais Jāņu festivāls, kas pirmo reizi notika 2012. gadā Koventrijas „Mūsmājās”.[55][piez. 7][56] Latvijas sabiedriskie mediji to dēvē par lielākajām Jāņu svinībām ārpus Latvijas. 2022. un 2025. gadā pasākumā piedalījās ap 5000 cilvēku.[57][58] Festivālu vairākkārt atklājuši vai uzrunājuši Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē.[55][57] Straumēnos atzīmē arī valsts svētkus[49] un rīko Jaungada balles.[59] Latviešu leģionārus agrāk pieminēja DV fonda marta pilnsapulcē, bet 2024. gadā pirmo reizi tieši 16. martā.[45] Katru pavasari un rudeni notiek apkārtnes sakopšanas talka.[60][vajag avotu]
Straumēnos ir Latvijas vēlēšanu iecirknis Nr. 1035, kas darbojies 9.-15. Saeimas vēlēšanās (2006-2026) un 2011. un 2012. gada tautas nobalsošanās.[61][62] 2006. gada 12. jūlijā Straumēnos latviešu kopienu uzrunāja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.[63] Muižā notikušas PBLA valdes sēde (1990),[64] Saeimas priekšvēlēšanu debates (2018)[65] un ELA kopsapulce (2025).[66]
Fotogrāfa Harija Blezūra 1960.-1980. gadu uzņēmumi par Straumēniem un citiem Anglijas latviešu īpašumiem glabājas muzejā „Latvieši pasaulē”; 2025. gadā muzejs pieteica to izstādi „Blezūra skats” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.[67] Izstāde Blezūra skats 2025.–2026. gadā bija skatāma arī Straumēnu muižā un DVF namā Bradfordā.[vajag avotu]
Ievērojami iemītnieki
Straumēnos dzīvojuši rakstnieki Gunars Janovskis (no 1984. gada līdz 90. gadu sākumam), Eduards Salna (mūža nogalē) un Lūcija Bērziņa (no 1990. gada), kā arī dzejniece Marta Landmane.J3[68]
Skatīt arī
- Apvienotās Karalistes latvieši
- Daugavas Vanagi
- Gaŗezers
Attēli





Piezīmes
- Ziņa par ugunsgrēku fonda 2000. gada izdevumā balstās uz 2000. gadā ierakstītu interviju; ugunsgrēka gads nav zināms. ↑
- Britu parlamenta 1973. gada stenogrammā plānotās jaunpilsētas iedzīvotāju skaits ir līdz 15 000, bet fonda 2000. gada izdevumā minēti 14 000 iedzīvotāju. ↑
- Fonda 2000. gada izdevumā teikts, ka līgumus parakstīja 1975. gada 19. maijā, 21. maijā tos apmainīja ar pārdevēju un īpašuma atslēgas pārņēma Jāņu dienā, 24. jūnijā, lai gan citā tās pašas grāmatas nodaļā kā līgumu apmaiņas datums minēts 24. jūnijs. Fonda 1987. gada izdevumā rakstīts, ka līgumu parakstīja 21. maijā, bet Nacionālā arhīva izstādē līguma datums ir 21. jūnijs. ↑
- Fonda 2000. gada izdevumā minēts, ka gan iesvētīšanā 1976. gada 29. maijā, gan tā gada Jāņos 26. jūnijā bijis „pāri par 2000” apmeklētāju. Nacionālā arhīva izstādē norādīts, ka iesvētīšanā bijis ap 1800 cilvēku, bet fonda 1987. gada izdevumā par Jāņiem teikts — „krietni pāri 1800”. ↑
- Fonda 2000. gada izdevumā kā veco ļaužu mītnes reģistrācijas gads minēts 1980. gads, bet Nacionālā arhīva izstādē un fonda 1987. gada izdevumā — 1981. gads. ↑
- „Baltiešu mītne” (Nacionālā arhīva izstāde) un „Baltiešu bloks” (fonda 2000. gada izdevums, LSM 2024) ir viena un tā pati ēka (galvenās redaktores ziņa, 2026). ↑
- Izstādē „Latvieši Lielbritānijā” (2020) teikts, ka festivāls Straumēnos notiek kopš 2010. gada; laikraksts „Brīvā Latvija” 2016. gadā rakstīja, ka lielās Jāņu svinības Straumēnos atsākās pēc piecu gadu pārtraukuma. ↑
Atsauces
- Ilze Kalve. „Latviešu centrs Lielbritānijā – «Straumēni» – svin 100 gadus”. lsm.lv. 02.09.2025. Skatīts 05.10.2026.
- „DVF lauku īpašums “Straumēni””. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 13. lpp. 1987.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 14. lpp. 1987.
- Ilze Kalve. „Ar plašu koncertu jubileju atzīmējuši latviešu deju kolektīvi «Kaķīši» un «Straumēni» Lielbritānijā”. lsm.lv. 05.05.2025. Skatīts 05.10.2026.
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 129, 135. lpp. 2000.
- „Catthorpe Conservation Area”. Harborough District Council. Skatīts 05.10.2026.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 41. lpp. 1987.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 39. lpp. 1987.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 10. lpp. 1987.
- „The London Gazette”. nr. 25758. 6060. lpp. 15.11.1887. Skatīts 05.10.2026.
- Kelly's Directory of Leicestershire & Rutland. 72. lpp. 1916.
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 107. lpp. 2000.
- „The London Gazette”. nr. 33030. 1875. lpp. 17.03.1925. Skatīts 05.10.2026.
- „Building 26785: Catthorpe Manor”. UK Modern House. Skatīts 05.10.2026.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 11. lpp. 1987.
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 108. lpp. 2000.
- „The London Gazette (Supplement)”. nr. 43610. 3049. lpp. 26.03.1965. Skatīts 05.10.2026.
- „New Towns (Initiation) Bill”. Hansard. UK Parliament. 27.02.1973. Skatīts 05.10.2026.
- „Daugavas Vanagu fonds”. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 9. lpp. 1987.
- „“Straumēni””. Latvians in Great Britain (virtual exhibition). National Archives of Latvia; Latvian National Council in Great Britain. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 23. lpp. 1987.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 24. lpp. 1987.
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 70–71, 114. lpp. 2000.
- Imants Kaziļuns. „Saruna ar “Straumēnu” mājas sirdi”. Staburags. 17.11.2017. Skatīts 05.10.2026.
- „Ārlietu ministrija nodod sūtniecības Londonā arhīvu Latvijas Valsts vēstures arhīvam”. lvportals.lv. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. 19.12.2013. Skatīts 05.10.2026.
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 48, 63, 112. lpp. 2000.
- „Latvian National Council in Great Britain”. Latvians in Great Britain (virtual exhibition). National Archives of Latvia; Latvian National Council in Great Britain. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- „Bibliotēkas”. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Par trimdas latviešu grāmatām liela interese”. lsm.lv. 18.08.2018. Skatīts 05.10.2026.
- „Latviešu preses izdevumi”. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- Vikram Dodd. „Straw urged to deport 'Nazi war criminal'”. The Guardian. 29.12.1999. Skatīts 05.10.2026.
- „Police examine 'Nazi' war record”. BBC News. 29.12.1999. arhīva kopija. Skatīts 05.10.2026.
- „Nazi suspect set to leave”. BBC News. 03.01.2000. arhīva kopija. Skatīts 05.10.2026.
- „Newsline - January 7, 2000”. Radio Free Europe/Radio Liberty. 07.01.2000. Skatīts 05.10.2026.
- Patrick Barkham. „Konrad Kalejs”. The Guardian. 12.11.2001. Skatīts 14.10.2026.
- „Catthorpe Manor Estate Brochure”. Catthorpe Manor. 2016. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Lielbritānijā bankrotējusi Daugavas Vanagu fonda viesnīca”. lsm.lv. 08.10.2023. Skatīts 05.10.2026.
- George Torr. „Catthorpe Manor: Bride-to-be 'heartbroken' as wedding venue shuts”. BBC News. 26.09.2023. Skatīts 05.10.2026.
- „LWT Trading UK Limited: Appointment of Liquidators”. The London Gazette. 17.10.2023. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Lielbritānijas «Straumēnos» tagad saimniekos tikai latvieši”. lsm.lv. 22.11.2023. Skatīts 05.10.2026.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 26. lpp. 1987.
- Ilze Kalve. „Lielbritānijas latvieši ķeras klāt «Straumēnu» apsaimniekošanai”. lsm.lv. 12.02.2024. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Latviešu leģionārus piemin arī tautieši Lielbritānijā”. lsm.lv. 16.03.2024. Skatīts 05.10.2026.
- „Zigfrids Sapietis”. Ben Uri Research Unit. Skatīts 05.10.2026.
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 64, 74. lpp. 2000.
- „Mūzika”. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Latvijas jubileju svin arī Lielbritānijas «Straumēnos»”. lsm.lv. 19.11.2023. Skatīts 05.10.2026.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 25. lpp. 1987.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 27. lpp. 1987.
- „Teātri”. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- „Izglītība”. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 124. lpp. 2000.
- „Jāņu festivāls 2017”. Bērzes Strazdi. Skatīts 05.10.2026.
- „Pavadām Jāņu dienu...”. Brīvā Latvija. nr. 25 (1443). 09.07.2016. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Lielbritānijas latvieši «Straumēnos» trīs dienas svinējuši Jāņus”. lsm.lv. 26.06.2022. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Lielbritānijā ap 5000 cilvēku kopīgi svinējuši Jāņus”. lsm.lv. 24.06.2025. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Lielbritānijas latvieši sagaida Jauno gadu «Straumēnos»”. lsm.lv. 01.01.2024. Skatīts 05.10.2026.
- Ilze Kalve. „Talkā Lielbritānijā sakopj Straumēnu muižu”. lsm.lv. 14.04.2026. Skatīts 05.10.2026.
- „Par vēlēšanu iecirkņu komisiju iecelšanu ārvalstīs”. Latvijas Vēstnesis. Centrālā vēlēšanu komisija. 2006. Skatīts 05.10.2026.
- „Par vēlēšanu iecirkņu izveidošanu ārvalstīs pēc vēlētāju priekšlikumiem 15. Saeimas vēlēšanām”. likumi.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. 2026. Skatīts 05.10.2026.
- „Uzturoties oficiālā vizītē Lielbritānijas...”. Latvijas Vēstnesis. 14.07.2006. Skatīts 05.10.2026.
- „2772. fonda 2v uzskaites saraksts”. Latvijas Nacionālais arhīvs. Skatīts 05.10.2026.
- „Melu detektors pārbauda politiķu izteikumus debatēs Lielbritānijā”. lsm.lv. 18.09.2018. Skatīts 05.10.2026.
- „ELA 2025. gada kopsapulcē izstrādā un pieņem rezolūcijas turpmākajam darbības gadam”. baltic-ireland.ie. 01.10.2025. Skatīts 05.10.2026.
- „Photo exhibition to showcase Latvians' postwar lives in Britain”. LSM English. 30.05.2025. Skatīts 05.10.2026.
- „Rakstniecība”. Latvieši Lielbritānijā (virtuālā izstāde). Latvijas Nacionālais arhīvs; Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. 2020. Skatīts 05.10.2026.
Literatūra
- Indulis Kažociņš (red.). Straumēni Anglijā 25 gados 1975–2000. Daugavas Vanagu fonda valde un Straumēnu nodaļa. 2000. ISBN 9984-9397-4-x.
- Alfons Freimanis. Daugavas Vanagu fonda „Straumēnu” 10 gadi 1975–1985. Daugavas Vanagu fonda valde. 1987.
- Latvieši Lielbritānijā. Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā; Daugavas Vanagu fonds. 1. grām. 1995.J4
- Judith Patrick. Walter Cave: Arts and Crafts to Edwardian Splendour. Phillimore. 2012.
- Mārtiņš Kaprāns. Rita Kaša, Inta Mieriņa (red.). Latvian Migrants in Great Britain. grām.: The Emigrant Communities of Latvia. Springer. 2019.
Ārējās saites
- Daugavas Vanagu fonds Lielbritānijā
- Catthorpe Towers (apsaimniekotāja vietne)
Jautājumi redaktorei
Šos jautājumus uzdodam raksta galvenajai redaktorei. Atzīmes J1, J2 … tekstā rāda, uz kuru vietu jautājums attiecas. Atbildi vēlams ar avotu (grāmata un lappuse, dokuments).
- Fonda 2000. gada grāmatā (107. lpp.) rakstīts, ka Krosa 1906. gadā celtā ēka nodega, un tas atsaucas uz interviju ar Jāni Tauriņu. Vai ir zināms ugunsgrēka gads vai kāds rakstisks avots, piemēram, vietējā prese? Muižas apsaimniekotāja mājaslapā minētā nosaukuma „St. John's House” grāmatā nav. ↑
- Kurā gadā arhīvu pārdēvēja par Latviešu dokumentācijas centru un arhīvu? Viena Nacionālā arhīva lapa min 2011. gadu — vai tas ir pareizi? ↑
- Nacionālā arhīva izstādē rakstīts, ka Gunars Janovskis Straumēnos dzīvoja no 1984. gada, bet fonda 2000. gada grāmatā (110. lpp.) — ka viņš „savā laikā dzīvojis” tuvējā Krikas (Crick) ciemā. Vai Janovskis dzīvoja Straumēnos, Krikā vai abās vietās (kurā laikā)? ↑
- Grāmatai „Latvieši Lielbritānijā” (1. grāmata, 1995): kas titullapā norādīts kā redaktors? Avoti min gan J. Andrupu, gan I. Auziņu-Smitu. ↑
Jāpārbauda pirms publicēšanas
Atzīmes P1, P2 ... tekstā. Tās nav raksta daļa; Vikipēdijā tās būtu slēpti komentāri.
- Arhitekta vārds ņemts no datubāzes, kas atsaucas uz J. Patrick grāmatu „Walter Cave” (2012), 155. lpp.; labāk būtu citēt pašu grāmatu, ja to izdodas dabūt bibliotēkā. ↑